Pireneju kalnu suņi

Šie suņi ir nosaukti pēc kalnu grēdas Eiropas dienvidrietumos, kur tie jau sen tiek izmantoti kā ganāmpulku sargi. Amerikas Savienotajās Valstīs tos sauc par Great Pyrenees. Apvienotajā Karalistē un kontinentālajā Eiropā tie ir pazīstami kā Pireneju kalnu suņi. Dzimtenē Francijā tie ir Le Chien de Montague des Pyrenees jeb Le Chien des Pyrenees. Šos suņus dažkārt dēvē arī par "pastou" (izrunā "patou"), kas senfranču valodā nozīmē "gans". Lai kāds būtu nosaukums, tas ir skaistais baltais suns ar "zināmu eleganci", kas gadsimtiem ilgi bijis zemnieku ganu darba biedrs augstu kalnu nogāzēs; suns, kuru 17. gadsimtā "atklāja" Francijas augstmaņi un pacēla līdz Francijas galma suņa statusam. Kā šķirne Pireneju suns ir ļoti sens — tā fosilās atliekas ir atrastas bronzas laikmeta nogulumos, 1800.–1000. gadā p.m.ē.

1675. gadā dofins Luijs XIV tos pasludināja par Francijas karalisko suni, un pēc tam tie kļuva ļoti iekāroti augstmaņu vidū. Pateicoties izcilai ožai un ārkārtīgi asai redzei, katrs suns tika pielīdzināts diviem vīriem — vai nu kā pils sargs, vai kā nenovērtējams ganu pavadonis, vai arī kā noderīgs nastu un ziņu nesējs pāri kalniem. Kā ģimenes aizstāvis neviena šķirne nevarētu būt uzticīgāka, saprātīgāka un gudrāka. Kārtīgi un izvēlīgi pēc dabas un, neraugoties uz savu izmēru, tie ir lieliski piemēroti dzīvei ģimenē. Mūsdienās Lielie Pireneju kalnu suņi ir sargājoši pavadoņi, paklausības suņi izstādēs, mājlopu sargi un labas gribas vēstneši, kas veic terapijas darbu slimnīcās un pansionātos. Kopumā šie suņi ir inteliģenti, cēli un pats galvenais — lielisks ģimenes draugs. Tie ir maigi un labsirdīgi pēc dabas, jo īpaši pret bērniem un pat zīdaiņiem.

Pireneju kalnu suns ir ganāmpulku sargsuns no kalniem starp Franciju un Spāniju, kas gadsimtiem audzēts, lai dzīvotu kopā ar ganāmpulku un pats izlemtu, kad kaut kas jāsargā. FCI to atzīst kā šķirni Nr. 137, 2. grupā, starp kalnu tipa suņiem.

Tēviņu augums skaustā ir aptuveni 70–80 cm, kucēm — aptuveni 65–75 cm. Dubultā spalva ir laikapstākļiem izturīga un balta, dažkārt ar āpšu, pelēkiem vai gaiši iedzeltenīgiem apzīmējumiem uz galvas, ausīm un astes pamatnes. Dubultie spurkaļi uz pakaļkājām ir šķirnei raksturīga pazīme.

Raksturs izriet no darba: mājās mierīgs un vērīgs, maigs pret savu ģimeni, pacietīgs ar bērniem un drīzāk patstāvīgs nekā dedzīgs pildīt komandas. Tam nepieciešama telpa, agrīna socializācija un saimnieks, kurš pieņem sargsuņa ieradumus.

Pilnais oficiālais standarts FCI mājaslapā